Labdien,kopš ilgiem laikiem.

No mums ne ziņas, ne miņas nav,es zinu.
Esmu nesen pamodusies un ar domu,ka šodien universitāti man neredzēt kā savas ausis mūsu vannasistabas spogulī.
Strauji tuvojas brīdis,kad beidzot satiksim literātes.Un es ar Maritu nevaru vien sagaidīt.
Arī jubileja strauji tuvojas,kas nozīmē vien to,ka izslīdu no tīneidžera gadiem,beidzot.
Saprātīgs vecums ,tā teikt,sāksies.Un,ceru,ka arī jauns posms manā dzīvē.Un ,ļoti iespējams,ka arī Maritas.
Dzīve iet tikai uz augšu un veicas arvien vairāk.

Bet kas tad ir pa šo laiku noticis,jūs jautāsiet?
Pēc garā ziemas brīvlaika bija grūti attapties un atkal ķerties klāt skolas lietām.Galvā jau tikai ballītes,un par to runājot,ja ballējas par daudz,tad agri vai vēlu pienāk lūzuma punkts un kaut kas notiek.Šajā gadījumā pāris nesaskaņas.Lai nu kā,gan mēs katrs savu kļūdu apzināsimies..
Mīlas frontē mēs ar Maritu esam nepārspējamas un nelabojamas,pagaidām.
Trešdienas tosts bija par to,lai mēs abas pamostos savās gultās.Un ziniet,kas notika?
Ne sūda nepamodāmies savās gultās.Es pamodos uz grīdas,bet Marita sazin kur.
Lai nu kā,tas skan drausmīgāk,kā bija patiesībā.Patiesībā bija amizanti,ts arī viss.

Esam sākušas nedaudz piepelnīties,līdz ar to,jācer,ka beidzot mūsu finansiālais stāvoklis no BROKE pārtaps par NOT-SO-BROKE.hehe
jāsmej un jāpiekrīt,ka studentu dzīve ir neatņemams posms jebkura dzīvē.Nav starpības,kur atrodies,bet visus vieno šī studentu dzīve,dzīvesstils,kad nav naudas pārtikai,bet vienmēr atradīsies tabakai ,ieejai klubā un viskijam.
Nav brīnums,ka kāmējam..

Nevaram sagaidīt savu stipendiju,kurai bija jābūt 5.feb,bet tā kā vēlāk nosūtījām,tad vēlāk,bet cerams,ka saņemsim.Naudiņa normāla,ap 500 paundiem.Un vēl 500 paundi arī Maijā.
uhh,kā mēs tad ēst sapirksimies..
Es nemaz nezinu,ko īsti lai raksta,bet mēs esam laimīgas,ka kaimiņš atgriezies mājās no Saud Arabia.Es nezināju,ka tur tūristus neielaiž.hmm..
Lai nu kā,bet nu tik sāksies..viņa brālis šodien vai rīt būs te,kas nozīmē atkal balli.ekkk
Nē,bet mums rīt darbs,mēs nevaram.

Varbūt man rīt būs randiņš ,varbūt..Pat Marita atzina par ņemamu.Nu,tad jau manīs.
Vēl man ir maza neskaidrība ,vai mans amerikānis pavasarī ar mani brauks uz LV,vai nē.J biļeti vēl nav nopircis..tēvs jau smej un jautā,vai nu viņam būs radi ASV.nē,par precēšanos mēs nedomājam.Bet jāatzīst,ka neesmu nekad dzīvē satikusi vīrieti kā viņu.Varu vien tikai piebilst,ka viņš ir īpatnējs,taču..ļoti,ļoti labs.

Bet ne jau par to man te jārunā.
Mums vēl arvien jūsu pietrūkst..
Piespiedīšu ar'Maritu ko te uzrakstīt,kad viņa pamodisies no sava princeš miega.

BŪČ

An.

Jaunais gads

Tā kā Anita ir paspējusi diezgan te izpausties pēdējā rakstā, laikam mana kārta. Propķis...
Man gan laiks šeit tik nenormāli skrien, ka nespēju atcerēties notikumus par to hronoloģisko secību nemaz nerunājot.
Kā jau visi zin, Anita devās pavadīt savus svētkus citā kontinentā, neko konkrētāk pati neesmu dzirdējusi, kā tikai to, ka viņa tur braukājot ar mašīnu, kas man bija šoks, jo likās, ka viņa ir tik pat neaptēsta braukšanā kā es, bet laikam jau kļūdos.
Lai vai kā, par savām gaitām viņa noteikti atbraucot uzrakstīs ;) Par mūsu savstarpējām attiecībām var izlasīt arī iepriekšējā rakstā. Laikam jau pārāk esmu pieradusi, ka man vienmēr apkārt ir cilvēki, kas uzklausa manu čīkstēšanu, palīdz kā māk un ļauj, lai to daru es, taču laikam beidzot jāsaprot, ka ne vienmēr tas vajadzīgs. Tā nu mācos būt patstāvīga kā Anita, lai neuzbāstos tik ļoti ar savām problēmām un nelīstu risināt viņējās. :)
Par manu brīvlaiku. Biju jau nodomājusi, ka būšu pilnīga vientuļniece, kas neko citu nedarīs kā skatīsies filmas. arī to, protams, paspēju, bet jau pirmajā trešdienā man atnāca ziņa no viena no Gobleta bārmeņiem, ka laiks tīties uz Soul cellar. Vismaz izkustējos no mājas. Tā kā viņi padzirdēja, ka z-svētkos būšu viena, bija uzaicinājums svinēt ar viņiem, ko apsolīju apsvērt. Un tomēr, Anda bijusī meitene un viņas draudzene mani laipni uzņēma savās mājās, kur sēžot pat nelikās, ka esmu Anglijā. Brīnišķīga latviešu sabiedrība ar visiem iespējamajiem latviešu ēdieniem (Paldies Poļu veikaliem). Aizgāju arī uz gobletu, kur diemžēl par daudz ierāvu, taču vakars bija ģeniāli izdevies. Visā visumā brīvlaikā sēdēju pa mājām vai pie kaimiņa.. ā.. un ar Alisi aizgājām noskatīties Avatar 3D. man patika, iesaku! ;)
un nu ja, vēl jaunais gads, kuru atkal domāju, ka sagaidīšu vienatnē mācoties, taču beigās ar Alisi aizgājām pie Evijas, kur jau bija atgriezušies arī Andis un Rihards, tā nu latviskā kompānijā sagaidījām jauno gadu, lai pēc tam kluba ritmos izdancotos. Esmu ļoti apmierināta ar šo brīvlaiku, taču darbi, kas jāveic bojā manu apmierinātību.
uz tikšanos Latvijā! :)
Marita