Labdien,kopš ilgiem laikiem.

No mums ne ziņas, ne miņas nav,es zinu.
Esmu nesen pamodusies un ar domu,ka šodien universitāti man neredzēt kā savas ausis mūsu vannasistabas spogulī.
Strauji tuvojas brīdis,kad beidzot satiksim literātes.Un es ar Maritu nevaru vien sagaidīt.
Arī jubileja strauji tuvojas,kas nozīmē vien to,ka izslīdu no tīneidžera gadiem,beidzot.
Saprātīgs vecums ,tā teikt,sāksies.Un,ceru,ka arī jauns posms manā dzīvē.Un ,ļoti iespējams,ka arī Maritas.
Dzīve iet tikai uz augšu un veicas arvien vairāk.

Bet kas tad ir pa šo laiku noticis,jūs jautāsiet?
Pēc garā ziemas brīvlaika bija grūti attapties un atkal ķerties klāt skolas lietām.Galvā jau tikai ballītes,un par to runājot,ja ballējas par daudz,tad agri vai vēlu pienāk lūzuma punkts un kaut kas notiek.Šajā gadījumā pāris nesaskaņas.Lai nu kā,gan mēs katrs savu kļūdu apzināsimies..
Mīlas frontē mēs ar Maritu esam nepārspējamas un nelabojamas,pagaidām.
Trešdienas tosts bija par to,lai mēs abas pamostos savās gultās.Un ziniet,kas notika?
Ne sūda nepamodāmies savās gultās.Es pamodos uz grīdas,bet Marita sazin kur.
Lai nu kā,tas skan drausmīgāk,kā bija patiesībā.Patiesībā bija amizanti,ts arī viss.

Esam sākušas nedaudz piepelnīties,līdz ar to,jācer,ka beidzot mūsu finansiālais stāvoklis no BROKE pārtaps par NOT-SO-BROKE.hehe
jāsmej un jāpiekrīt,ka studentu dzīve ir neatņemams posms jebkura dzīvē.Nav starpības,kur atrodies,bet visus vieno šī studentu dzīve,dzīvesstils,kad nav naudas pārtikai,bet vienmēr atradīsies tabakai ,ieejai klubā un viskijam.
Nav brīnums,ka kāmējam..

Nevaram sagaidīt savu stipendiju,kurai bija jābūt 5.feb,bet tā kā vēlāk nosūtījām,tad vēlāk,bet cerams,ka saņemsim.Naudiņa normāla,ap 500 paundiem.Un vēl 500 paundi arī Maijā.
uhh,kā mēs tad ēst sapirksimies..
Es nemaz nezinu,ko īsti lai raksta,bet mēs esam laimīgas,ka kaimiņš atgriezies mājās no Saud Arabia.Es nezināju,ka tur tūristus neielaiž.hmm..
Lai nu kā,bet nu tik sāksies..viņa brālis šodien vai rīt būs te,kas nozīmē atkal balli.ekkk
Nē,bet mums rīt darbs,mēs nevaram.

Varbūt man rīt būs randiņš ,varbūt..Pat Marita atzina par ņemamu.Nu,tad jau manīs.
Vēl man ir maza neskaidrība ,vai mans amerikānis pavasarī ar mani brauks uz LV,vai nē.J biļeti vēl nav nopircis..tēvs jau smej un jautā,vai nu viņam būs radi ASV.nē,par precēšanos mēs nedomājam.Bet jāatzīst,ka neesmu nekad dzīvē satikusi vīrieti kā viņu.Varu vien tikai piebilst,ka viņš ir īpatnējs,taču..ļoti,ļoti labs.

Bet ne jau par to man te jārunā.
Mums vēl arvien jūsu pietrūkst..
Piespiedīšu ar'Maritu ko te uzrakstīt,kad viņa pamodisies no sava princeš miega.

BŪČ

An.